extraordinarius

extraordinarius (język łaciński)

wymowa:

znaczenia:

przymiotnik

(1.1) nadzwyczajny, niezwykły

(1.2) dodatkowy, suplementarny

odmiana:

(1) extrāōrdināri|us, ~a, ~um (deklinacja I-II)

 

przypadek	liczba pojedyncza			liczba mnoga
	m	ż	n	m	ż	n
mianownik	extrāōrdinārius	extrāōrdināria	extrāōrdinārium	extrāōrdināriī	extrāōrdināriae	extrāōrdināria
dopełniacz	extrāōrdināriī	extrāōrdināriae	extrāōrdināriī	extrāōrdināriōrum	extrāōrdināriārum	extrāōrdināriōrum
celownik	extrāōrdināriō	extrāōrdināriae	extrāōrdināriō	extrāōrdināriīs
biernik	extrāōrdinārium	extrāōrdināriam	extrāōrdinārium	extrāōrdināriōs	extrāōrdināriās	extrāōrdināria
ablatyw	extrāōrdināriō	extrāōrdināriā	extrāōrdināriō	extrāōrdināriīs
wołacz	extrāōrdinārie	extrāōrdināria	extrāōrdinārium	extrāōrdināriī	extrāōrdināriae	extrāōrdināria
nie stopniuje się

przykłady:

składnia:

kolokacje:

synonimy:

antonimy:

hiperonimy:

hiponimy:

holonimy:

meronimy:

wyrazy pokrewne:

przysł. extraordinarie, extra ordinem

rzecz. ordo m

związki frazeologiczne:

etymologia:

od wyrażenia extra ordinem; źródłosłów dla ang. extraordinary, ast. estraordinariu, eo eksterordinara, franc. extraordinaire, galic. extraordinario, hiszp. extraordinario, katal. extraordinari, ladyń. straurdener, piemoncki straordinari, port. extraordinário, prow. extraordinari, rum. extraordinar, wł. straordinario

uwagi:

źródła: